LV   EN   DE
 Par fondu
 Restaurācija
 Par dievnamu
 Aktualitātes
  - ziņas 2019
  - ziņas 2018
  - ziņas 2017
  - ziņas 2016
  - ziņas 2015
  - ziņas 2014
  - ziņas 2013
  - ziņas 2012
  - ziņas 2011
  - ziņas 2010
  - ziņas 2009
  - ziņas 2008
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos līdz 14.oktobrim ir apskatāma Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu fotogrāfiju izstāde. Pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles no apmeklētājiem ikdienā neredzamās ērģeļu puses ir dokumentējis fotogrāfs Valters Pelns.

Liepājniekiem un pilsētas viesiem šī ir unikāla iespēja foto attēlos tuvplānā ieraudzīt iespaidīgo daudzstāvu ērģeļu arhitektūru, metāla un koka stabuļu izkārtojumu un sarežģītos vēsturiskos mehānismus, kas ļauj skaņai plūst no plēšām līdz stabulēm.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles būvējis viens no 18. gadsimta atzītākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss. Ērģeles šobrīd ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles pasaulē ar 131 reģistru, 4 manuāļiem un vairāk nekā 7000 stabulēm.

Bet ne jau lielums vien ir tas, kā dēļ šīs ērģeles ierindojamas visas Eiropas un pasaules nozīmes pieminekļu skaitā. Šeit ir vienīgā vieta pasaulē, kur vēl joprojām skan Johana Sebastiāna Baha tik ļoti augstu vērtētā meistara Konciusa reģistri, darbojas viņa izgatavotā mehānika un vējlādes. Ērģeļu mehānika pēc būtības nemaz nav pārbūvēta, bet tikai paplašināta, integrējot tajā jaunus elementus.

Ilgajā ērģeļu būves laikā -  127 gados ir tapis ļoti labi strukturēts instruments, kurā visām stabulēm ir laba piekļuve, un par spīti garajiem mehānikas pārvadiem (līdz tālākajām stabulēm mehānisko pārvadu garums sasniedz 13 metrus) mehānika strādā apbrīnojami droši un precīzi. Apbrīnojama ir arī gaisa apgādes sistēma – pavisam kopā ērģelēm ir desmit milzu plēšas un vēl gaisa pumpējamā mašīna ar astoņām plēšām torņa telpā. Gaisa patēriņš ir apmēram 120 m³ minūtē. Ja nu pārtrūkst elektrības padeve, tad ar diviem plēšu minējiem joprojām ir iespējams spēlēt uz 1877. gadā pabeigtās ērģeļu daļas ar 79 reģistriem.

Liepājas ērģeļmūzikas festivālu šogad atklāja Džonatans Skots (Jonathan Scott) un Tomass Skots (Thomas Scott) no Lielbritānijas. Pēc koncerta Liepājā ir tapis video par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelēm. To varat apskatīt šeit un šeit

Paldies Via Cultura par festivāla organizēšanu!


Jau piekto gadu Eiropas kultūras mantojuma dienas Kurzemes pusē iezīmējas arī kopainā ar Dzejas dienām un dzejas lasījumiem dievnamos.
“Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienas 2019” Kurzemē šogad sākās Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, turpinājās Alsungā, svētdien notiks Jaunpilī un Lestenē. Gaisma, dziedājumi un dzejas lasījumi – performance “VERTIKĀLE V” svētdienas vakarā notiks Apriķos. Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīcā 22. septembrī pulksten 21 notiks “Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienas 2019” noslēguma pasākums.

“VERTIKĀLE V” saturs un atslēgvārds šogad ir dievkalpojums, programma veidota kā vairāku mākslu saplūsme, iekšējs pārdzīvojums, meditācija. Jau svētdienas pēcpusdienā gaismotāji mākslinieki dosies uz baznīcu, lai radītu noskaņu vakara notikumam, bet mūziķi un radošā dzejas grupa KIP klausītājus, skatītājus un draudzes ļaudis aicina piepulcēties pasākuma norisei deviņos vakarā.

Apriķu dievnams ir viena no skaistākajām Kurzemes, kā arī Eiropas sakrālās mākslas pērlēm, tādēļ dievkalpojuma tēma izvēlēta kā vienojošs elements tekstam un mūzikai, vārdos un mūzikā ilustrēta dievkalpojuma norises gaita, dziedājumos un tekstos ietverts katra personīgais skatījums uz garīgo, meklējumi mūzikā un gleznās. Vakaru dievnamā kā kopdarbu veidojuši dzejnieki Laura Andersone, Gunita Boka, Inta Kampara, Gundega Rezevska, Gunta Šnipke, Sandra Vensko, māksliniece Agnese Rudzīte, bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, kurš ar vijoles solo ievadīs pasākumu dievnamā. Garīgos un meditatīvos dziedājumus varēs noklausīties divu mūziķu - Ievas Tālbergas un Diānas Jansones (Schola Trinitatis) izpildījumā. Visi, kurus interesē Apriķu dievnams un performance tajā, svētdienas vakarā aicināti ierasties, kā arī piedalīties nakts kopīgā lūgšanā un noklausīties Pāvila Brūvera sprediķi. Pasākuma laikā dievnama iekštelpas būs izgaismotas, krāsu spektrs veidos tumsas un gaismas saspēli. Ar gaismas spēli, dziedājumiem un dzejas lasījumiem “VERTIKĀLE V” šogad noslēgsies Apriķos.

Pasākumi “VERTIKĀLE V” notiek bez maksas, pateicoties piešķirtajam līdzfinansējumam no VKKF un "Latvijas valsts meži" Kurzemes kultūras programmas 2019" un no Liepājas Kultūras Projektu konkursa. Pasākumu atbalsta Liepājas un Grobiņas pašvaldības. Notikuma norise - sadarbībā ar Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu.


 

 

XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla atklāšanas nedēļā Liepājā notiks trīs pasākumi visai ģimenei – izzinošas nodarbības bērniem par ērģelēm, sestdien Liepājas ielās viesosies igauniete Ingrīda Kaleva ar kādu sen aizmirstu ērģeļu paveidu – leijerkasti. Savukārt svētdien vēl nebijis notikums festivālā – Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē būs ērģeļu un animācijas duets koncertā visai ģimenei "Izstādes gleznas".

Piektdien, 6. septembrī, plkst. 10.00, 11.00 un 12.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” – izzinošas nodarbības bērniem.  

Sestdien, 7. septembrī, plkst. 11.00 pie Gulbju dīķa un plkst. 15.00 Rožu laukumā – Leijerkaste Liepājas ielās.


 

Svētdien, 8. septembrī, pulksten 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs festivāla atklāšanas koncerts visai ģimenei “Izstādes gleznas”, kurā piedalīsies brāļi Džonatans un Tomass Skoti no Lielbritānijas ar ērģeļu un animācijas duetu. Džonatans Skots ir plaši pazīstams pianists, ērģelnieks un aranžētājs. Tomass Skots ir studējis klavierspēli un paralēli pianista karjerai ir arī pieprasīts mākslinieks un animators. Abi ir sagatavojuši koncertprogrammu visai ģimenei ar slavenajām krievu komponista Modesta Musorgska “Izstādes gleznām” ērģeļu pārlikumā, kas klausītāju acu priekšā atdzīvosies video animācijās.

Musorgska komponētā svīta “Izstādes gleznas” (1874) ir pasaulē pazīstamākais komponista skaņdarbs klavierēm, ko autors veltījis sava drauga, krievu mākslinieka un arhitekta Viktora Hartmaņa piemiņai. 1874. gada februārī Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā tika atklāta izstāde ar vairāk nekā 400 Hartmaņa darbiem, kuras apmeklējums Musorgskim sniedza iedvesmu „Izstādes gleznu” komponēšanai. Šī svīta ir kā fantāzijas uzburta muzikāla pastaiga pa gleznu galeriju. Svītas desmit skaņdarbu radīšanai komponists par pamatu izmantojis 11 Hartmaņa zīmējumus un akvareļus. Mūzikā dzirdams spēcīgs tautiskais kolorīts, kas parādās viegli uztveramās melodijās sadzīvisko ainiņu burzmā un pasaku tēlos. Koncertā Musorgska mūziku papildinās V. A. Mocarta pasaku operas “Burvju flauta” uvertīras pārlikums ērģelēm, kā arī J. S. Baha un Š. Guno skaņdarbi.

 - Sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 koncerts "Tālajā dārzā"

vairāk par festivāla koncertiem Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē lasiet šeit
 

7. un 8. septembrī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē jau piekto gadu notiks Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienām veltīts pasākums VERTIKĀLE. Šogad, bez jau tradicionālās gaismas, mākslas, mūzikas un dzejas performances notiks arī lekcijas par Liepājas dievnamiem un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli.

Projekta VERTIKĀLE performanci varēs redzēt arī 14.septembrī Sv. Miķeļa Alsungas katoļu baznīcā un 22. septembrī Jaunpils, Lestenes un Apriķu ev.lut. baznīcās.

Pasākuma organizatori: dzejnieku grupa KIP, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds

Ieeja pasākumos - bez maksas


     

No 2019.gada aprīļa līdz augustam SIA “Ērģeļu darbnīca” erģeļmeistara Alvja Melbārža vadībā sadarbībā ar restauratori Āriju Ubarsti atjaunojuši 26 ērģeļu reģistru ieslēgu uzrakstus. Uzraksti uz ērģeļu porcelāna pogām bija fragmentāri redzami vai pat zuduši, arī lakas pārklājums saglabājies dalēji un bija lipīgs. Lai to novērstu, jau 2018.gadā tika veikta daļas reģistru ieslēgu uzrakstu atjaunošana, otra daļa atjaunoto ieslēgu atgriezti ierastajās vietās augusta otrajā nedēļā.  

Šī gada pavasarī dēļ logu restaurācijas, īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas projektu, ērģeļu telpā tika demontēta arī daļa Hauptwerk mehānikas un daļa no stabulēm. Ērģeles šajā laikā bija daļēji spēlējamas. Līdz ar ērģeļu reģistru  atlikšanu atpakaļ, arī  mehānikas daļa un stabules ir atgriezušās savās vietās, kā arī veikti atsevišķu reģistru skaņošanas darbi.

Darbu kopējās izmaksas 2076 EUR. Darbu veikšanu finansē Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.  

Ērģeļu skanējums apmeklētājiem dzirdams iknedēļas dievkalpojumos - ceturtdienās pl.18:00 un svētdienās pl. 10:00. Savukārt 25.augustā pl. 16:00 katedrāles ērģeles skanēs festivāla “Via Baltica” koncertā “Baltijas dzintari”. Trīs Baltijas mūziķi – Latvijā dzīvojošais lietuviešu saksofonists Arvīds Kazlausks, igauņu soprāns Anu Mari Ūspelda un ērģelniece Larisa Carjkova ir apvienojušies kopīgā koncertprogrammā, kas veltīta Baltijas ceļa atcerei. Plašāka informācija: šeit

Neraugoties uz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbiem, arī 2019. gadā ērģeļmūzikas mīļotājus aicinām uz ikgadējā ērģeļmūzikas festivāla koncertiem katedrālē. Festivāls norisināsies no 7. līdz 21. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Ar festivāla programmu varat iepazīties šeit

Pašreizējā izskatā ērģeles tika pabeigtas 1885.gadā. Ar četriem manuāliem, 7000 stabulēm un 131 pastāvīgo balsi tās kopš 1912. gada ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Mehāniskās – tas nozīmē, ka par ventiļu atvēršanu gādā sarežģīta mehānisku pārnesumu sistēma, kas ir gatava reaģēt uz ikvienu ērģelnieka pieskārienu taustiņiem.

TV Kurzeme sižets par ērģeļu reģistru ieslēgu atjaunošanu apskatāms šeit (no 8:29 min.)
   

7. augustā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē festivāla "Via Baltica" ietvaros tika atklāta fotoizstāde Nacionālās vienotības diena - Gruzijas mierīgā cīņa par brīvību". Izstādes atklāšanā piedalījās Gruzijas vēstniece Latvijā Teu Maisuradzi, Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis un prāvests Ainars Jaunskalže.

‍1989. gada 9. aprīlī padomju armija vardarbīgi apspieda mierīgo neatkarības demonstrāciju Rustaveli avēnijā Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi centrā, nogalinot divdesmit vienu cilvēku, tostarp sievietes un jauniešus. Simtiem iedzīvotāju tika saindēti... Šī diena, ko mēdz dēvēt par Tbilisi slaktiņu, vienmēr paliks Gruzijas vēsturē kā viens no traģiskākajiem un arī varonīgākajiem datumiem, kad visa valsts apvienojās, lai cīnītos par neatkarību. Gruzija vienmēr atcerēsies varoņus, kuri ar kailām rokām mēģināja apturēt krievu tankus. Šis datums ir neizdzēšami iegravēts gruzīnu prātos kā Nacionālās vienotības diena.


Izstāde apskatāma no 7. augusta līdz 7. septembrim
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Ieeja bez maksas

Izstāde notiek festivāla VIA BALTICA ietvaros sadarbībā ar nodibinājumu "Via Cultura"un Gruzijas vēstniecību Latvijā.

Fotogaleriju no izstādes atklāšanas skatiet šeit



‍Foto: Valters Pelns


 

Jūlijā sāksies baznīcas ārdurvju atjaunošana, kuru finansēs ar biedrības “Baltische Baudenkmäler” atbalstu. Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds 2017. gada nogalē vērsās pie biedrības ar lūgumu atbalstīt ārdurvju restaurāciju. Ēkai ir piecas restaurējamas ārdurvis ar virslogiem, vienas remontējamas durvis (ar uznaglotu skārdu).

2019. gada pavasarī no biedrības tika saņemta priecīga ziņa, ka viņu Vācijas valdībai iesniegtais projekts ir guvis atbalstu un tādējādi durvju atjaunošanas darbi varēs sākties. Darbus finansēs Beauftragte der Bundesregierung für Kultur und Medien (BKM) un biedrība “Baltische Baudenkmäler”.

Darbus plānots uzsākt jūlija beigās un pabeigt novembrī. 

2019.gada 9. jūlijā Liepājā viesojās biedrības “Baltische Baudenkmäler” priekšsēdētājs barons Michael von Grotthuss. Vizītes ietvaros notika iepazīšanās ar draudzes un baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvjiem,  vienošanās par turpmāko sadarbību veiksmīgai projekta norisei, kā arī fasādes restaurācijas projekta norises apskate.


   

No 19.-23.jūnijam Dortmundē, Vācijā notika 37. luterāņu Baznīcas dienas ar lozungu no 2.Ķēniņu grāmatas 18.nodaļas 19.panta - "kas tev par tādu patvērumu". Baznīcas dienas Vācija notiek ik pa diviem gadiem un tajās satiekas draudžu pārstāvji no visas pasaules. Vairākas dienas ir iespēja tikties, hallēs darboties dažādās iespēju darbnīcās un iepazīties ar pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām. Līdzīgi kā vairākās iepriekšējās Baznīcas dienās Vācijā, arī šogad Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā kopā ar Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvjiem piedalījās iespēju tirgū, informējot par draudžu un fonda darbību Latvijā. 
Video atskats uz notikumu: https://www.kirchentag.de/aktuell_2019/sonntag/abschlussfilm/

   


 
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles būvdarbu laikā katedrāles torņa lodē tika atrasta kapsula. Tā tika nocelta un atvērta 2018. gada 23.maijā.  Kapsulā ievietots dokuments, kas vēsta, ka tā tur tika ievietota torņa iepriekšējo remontdarbu laikā 1985.gada 26. septembrī. Kapsulā tika atrastas 19 dažādu laiku un valstu monētas, Latvijas laika 10, 20, 25, 50 un 100 latu naudas zīmes, tā laika laikraksti “Padomju Jaunatne” un “Komunists”, kārbiņa ar oblātām, nozīmīte ar Liepājas ģerboni un Sv. Trīsvienības baznīcas attēlu, rokas pulkstenis, kas esot piederējis vienam no remontdarbu veicējiem Verneram Lejam, kā arī tīstoklis ar tolaik ievietoto vēstījumu, dievkalpojumu norises kārtību, mazo katehismu un melnbaltu fotogrāfiju ar Sv. Trīsvienības katedrāles attēlu. Uz kapsulas redzams gadskaitlis “1886”, kas liecina, ka vēstījuma ievietošanai lodē otrreiz izmantota atrastā kapsula, kura papildināta ar gravējumiem “BLŪMS” un “LEJA”, kuri bijuši atjaunošanas darbu veicēji.

Kapsulā ieliktais vēstījums liecina, ka tolaik atrastās kapsulas saturs ticis nodots Liepājas vēstures un mākslas muzejam, savukārt pievienotais laikraksts “Komunists” publicējis nelielu ziņu par to, ka iepriekšējais vēstījums bijis rakstīts ar tinti un izplūdis, tāpēc nebijis salasāms un ticis nodots Rundāles pils muzejam restaurācijai. Šobrīd nav informācijas nedz par iepriekšējās kapsulas satura atrašanās vietu, nedz arī par vēstījuma likteni.

Vernera Lejas mazdēls, Gints Leja, kurš tolaik bija pusaudzis, pastāstīja, ka vectēvs esot aktīvi iesaistījies ērģeļu un torņa remonta darbos, un arī mazdēlu ņēmis līdzi. Viņa rīcībā ir arī fotogrāfijas no kapsulas ievietošanas tornī 1985.gadā. Pulkstenis esot vectēvam nokritis remontdarbu laikā un tad radusies doma par to, ka to arī jāievieto lodē. Gints Leja arī zināja stāstīt, ka vectēvam bijis draugs Uldis, kuram piemitušas spējas noteikt, kas ir lodē, vēl pirms tā tikusi atvērta. Tas esot bijis noderīgi, lai uzzinātu, vai lodē vispār kaut kas ir un kas. Pārsteidzoši, ka viņa stāstītais esot sakritis ar pēc tam atrastajiem priekšmetiem.

2019.gada 7. jūnijā lodē jaunā kapsulā tika ievietots jauns dekāna Pētera Kalka un bīskapa Hansa Martina Jensona vēstījums, Liepājā ražots koka pulkstenis, USB disks ar foto un video par katedrāli un Liepāju, laikraksts “Kurzemes vārds”, laikraksts “Svētdienas rīts”, piespraudi ar Liepājas ģerboni, latu un eiro monētas.
 


Foto: Jānis Vecbrālis



 
2019.gada 27.maijā

Kopš 2018.gada nogales būvobjektā turpinājušies baznīcas cokola atjaunošanas darbi, torņa slēģu restaurācijas darbi, metāla un koku logu restaurācija un jaunu logu montāža, turpināti fasādes apmetuma nokalšanas darbi bojājumu zonās, uzsākti dzegu vilkumu atjaunošanas darbi, zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana, fasādes apdares - gludā apmetuma, atjaunošanas darbi, baznīcas torņa papildus darbu īstenošana. Turpinās darbs pie smilšakmens detaļu izpētes un restaurācijas koncepcijas izstrādes.

Aprēķināts arī pagājušajā rudenī torņa fasādē atklāto, iepriekš neplānoto, darbu apjoms un izmaksas – tās ir 87000 EUR. Daļu no šīm izmaksām plānots segt, izmantojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Liepājas pašvaldības un citu organizāciju projektu konkursos iegūtos finanšu līdzekļus.  Tomēr, šādi iegūtie finanšu līdzekļi, nebūs pietiekami visas summas segšanai, tāpēc pašlaik īpaši nepieciešams ir ziedotāju atbalsts. Ziedot restaurācijas atbalstam varat ŠEIT

Pateicamies ikvienam ziedotājam par līdzšinējo ieguldījumu!

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbi tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Liepājas Sv.Trīsvienības ev. lut. draudze ir viens no pieciem projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” sadarbības partneriem. Projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir Liepājas pilsētas pašvaldība.

Būvdarbus Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē plānots pabeigt 2020.gada pavasarī, kopējais projekta īstenošanas laiks 24 mēneši. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasāžu atjaunošanas projekta kopējais budžets 1 176 471 eiro, no kuriem 1 miljonu eiro jeb 85% no kopējā finansējuma plānots segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un 176  tūkstošus eiro jeb 15% no savāktajiem ziedojumiem baznīcas atjaunošanai.


 
Foto: Aigars Prūsis

 


‍Laikraksts "Kurzemes vārds" 8.martā ir publicējis rakstu par skulptūrām "Ticība" un "Mīlestība", kuras atradās Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ieejas portālā. Tēlniecības darbs "Ticība" joprojām atrodas pie ieejas, taču "Mīlestība" sliktā stāvokļa dēļ novietota torņa telpā. 

Pēc aizsargsietu noņemšanas un apmetuma nokalšanas fasāžu torņa daļā, tika atsegtas tornī radušās ievērojamas plaisas dzegas joslā, tieši zem skatu platformas balustrādes. Savukārt fasādē virs skatu torņa platformas daļas vietām ticis veikts vēlāks piemūrējums, kurš ir sācis atdalīties no mūra pamatplaknes. Bojājumi, visticamāk, radušies laikapstākļu darbības rezultātā. Visvairāk bojāta torņa dienvidu fasāde, kur arī novērota visspēcīgākā laika apstākļu ietekme valdošo vēju rezultātā.

Pirms būvdarbu uzsākšanas šos darbus nebija iespējams ieplānot, jo tie nebija redzami nedz projektētājiem, nedz būvniekiem. Ja bojājumi netiks novērsti, tie var radīt mūra fragmentu atdalīšanos no fasādēm, apdraudot garāmgājējus un apmeklētājus.

Lai novērstu šos bojājumus un varētu turpināt iesākto torņa un katedrāles fasādes restaurāciju, papildus nepieciešami aptuveni 100 tūkstoši eiro, tāpēc aicinām ikvienu, kurš spēj un vēlas palīdzēt, nepalikt malā un ziedot, lai būtu iespējams šos darbus veikt.

Pateicamies ikvienam ziedotājam par līdzšinējo ieguldījumu!

“Lai mana Kunga, mūsu Dieva, jaukums pār mums! Liec mūsu roku pūliņiem izdoties!” (Ps.90:17)

 


Mūra virs balustrādes atdalīšanās un plaisāšana




Godinot Latvijas un Somijas ciešo saikni un pieminot 101. gadadienu kopš Somijas Jēgeru bataljons Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā deva zvērestu Somijas likumīgajai valdībai, trešdien, 13.februārī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē notika šim notikumam veltīts īss piemiņas brīdis.   

Piemiņas brīdī klātesoša bija Somijas vēstniece Latvijā Riitta Korpivaari ar kungu, Somijas vēstniecības pārstāvji, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Liepājas pašvaldības pārstāvji.  Piedalījās Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, dekāns Pēteris Kalks, Liepājas diecēzes prāvesti, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvji, kā arī liepājnieki un pilsētas viesi.

Somijas Jēgeru fonds un Somijas Jēgeru 27.batalajona tradīciju biedrība ir arī snieguši savu atbalstu katedrāles restaurācijai, lai šo Somijai nozīmīgo vietu varētu saglabāt nākamajām paaudzēm.



Foto Modris Helds

‍Bilžu galeriju skatieties šeit


Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27.Karaliskais prūšu rezerves bataljons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

 Liepājā Somu jēgeru bataljons uzturējās laika posmā no 1917.gada 25.marta līdz 1918.gada 13.februārim, kad bataljons pabeidza šeit savas militārās mācības un Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā deva zvērestu Somijas likumīgajai valdībai. Sv.Trīsvienības baznīcā pirmo reizi arī tika svētīts vienības karogs. Bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.
   
All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»